Lielākajā daļā Padomju Savienības ģimeņu ēdienu klāsts bija ļoti ierobežots. Kad ieradāties ciemos, jums pat nebija jāmin, kādi ēdieni būs uz galda.
Turklāt gan svētku galds, gan ikdienas galds sastāvēja no aptuveni vienādiem ēdieniem. Vienīgā dažādība bija dažādu tautību ēdienkartē. Padomju tautas tradicionālais ēdiens visā telpā bija identisks.
Kādi ēdieni bija izplatīti Padomju savienībā? Nolēmām atcerēties sen aizmirstas gastronomiskās garšas. Pat mūsdienās var satikt cilvēkus, kuri dod priekšroku padomju virtuvei. Taču produkti vairs nav tie paši, un gatavošanas tehnoloģijas ir nedaudz mainījušās.
Mūsu virtuves ir piepildītas ar arvien vairāk ierīcēm, kas atvieglo mājsaimnieču dzīvi. Un ēdienu garša ir pilnīgi atšķirīga. Bet cilvēki, kuru dzīve sākās Padomju Savienībā, atceras kafejnīcas kotlešu un kopā salipušu makaronu garšu.
Trīs pārbaudītas cimperlīgo asteru audzēšanas metodes, par kurām pieredzējuši dārznieki klusē
Tradicionāls ēdiens
Sāksim savu ekskursiju vēsturē ar makaroniem. Padomju laikā laikā bija divu veidu makaroni: neapstrādāti un salipuši kopā gabalā. Tolaik makaroni tika gatavoti no zemākās šķiras miltiem, tāpēc, nonākot saskarē ar ūdeni, tie sabruka un salipa kopā.
Bieži vien uz šķīvja “uzkrita” viens pelēcīgas vielas gabaliņš, ko sauc par makaroniem. Un bija tikai daži makaronu veidi: vermišeļ, ragi, makaroni un spageti. Turklāt pēdējais veids bija retums.
Bērnudārzos, skolās un ēdnīcās visbiežāk bija vai nu “ragi”, vai nūdeles. Bet visgardākais ēdiens bija ceptā desa un makaroni. Makaronus vispirms novāra un pēc tam apcep pannā, līdz tie kļūst kraukšķīgi. Un desa tika sagriezta apļos un arī apcepta no abām pusēm. Tas bija neticami garšīgs!
Putra bija visizplatītākais piedevu ēdiens otrajā vietā. Viņu daudzveidībai Padomju Savienībā nebija robežu. Šādu labību kvalitāte, protams, ne vienmēr bija visaugstākā. Un nez kāpēc sabiedriskajā virtuvē ļoti patika gatavot pērļu miežus.
Visās rūpnīcu un rūpnīcu ēdnīcās tā ieņēma pirmo vietu starp putrām. Putru ēda brokastīs, pusdienās un dažreiz vakariņās. Tika uzskatīts, ka putra dod spēku un palielina produktivitāti.
Pat tagad daudzi uztura speciālisti brokastīs dod priekšroku putrai. Ēdnīcā putra tika dāsni aplieta ar mērci, un tās garša kļuva daudz patīkamāka. Griķi vienmēr ir uzskatīti par deficītu putru. To pat sauca par graudu melno kaviāru. To bija ļoti grūti iegūt, un to uzskatīja gandrīz par svētku ēdienu.
Tradicionālās padomju pusdienas sastāvēja no pirmā ēdiena, otrā ēdiena un kompota. Pēckara gados cilvēki centās pēc visiem bada streikiem un grūtībām piedzīt maltīti. Šīs milzīgās valsts iedzīvotāju vairākuma darbs bija grūts. Tas prasīja daudz spēka un enerģijas.
Lasi vēl: Kamēr redīsi vēl ir jauni un kraukšķīgi, es tos konservēju ziemai un veidoju rezerves
Tāpēc valsts stingri uzraudzīja visu ēdienu kaloriju saturu sabiedriskajās ēdnīcās. Zupai vai borščam bija jābūt bagātīgai un ar lielu biezumu. Pirmajos ēdienos dārzeņi bija sagriezti ļoti lieli, un ārzemju studenti nevarēja saprast, kāpēc tie visi bija sajaukti kopā vienā šķīvī. Bet bagātīgais buljons piešķīra šiem ēdieniem garšu, un tie tika ļoti ātri apēsti.
Interesantākā daļa gan tikai sekos!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
[…] Lasi arī: Katras padomju ģimenes ēdienkartē bija ēdieni, kurus tagad nevēlamies atcerēties […]
man garšoja tie padomju ēdieni un galdi vienmēr bija pilni un cilvēki svinēja dz.d. tagad arī svin , bet ne tik draudzīgi un Jā tad bija mazāk , bet Kvalitatīvs, tagad tik viss safabricēts,sasālīts ar ķīmiju.
Izklausās,raksta autors ir no kādas Krievijas sādža:s vai viņa mammai ir bijušas problēmas ar ēst gatavošanu!!!
Varētu gan tā būt, jo rosoli , vinegretu un citus salātiņus grieza cik vien iespējams mazākos gabaliņos, tā bija garšīgāk.
Tiesa. Sāls nitrātiem bieži ātrajiem pil ni22
Nezinu, kur tas nabaga raksta autors audzis! Mēs mājās makaronus nevārījām. Tie šausmīgie makaroni bija padomju ēdnīcās. Svētkos mājās tika griezts rasols, cepti pīrādziņi, taisītas peldošās salas, buberts, pildīta līdaka… Saldēdieni – tādi kā debessmannā, mannā putra ar ķīseli – tie bija ikdienas ēdieni.
Tādas muļķības sarakstītas, ka šausmas…
Nu nebija tik slikti kā aprakstīts un veselīgāk noteikti!
Un lielākai daļai tagad pieaugušo ,padomju ēdienkarte ir -bērnības garša, kuru nekādi nevar un negribas aizmirst. Toreiz daudzas lietas šķita garšīgākas nekā tās ir tagad
Laikam atkal kārtējais MI savārsmojums ar akcentu, ka psrs viss bija slikti, smako pēc politiska pasūtījuma, sabiedriskās domas ietekmei . Nebrīnīšos , ka pati Gunta ir piedzimusi 2000 un nekādu padomju ēdienkarti pat sapņos nav redzējusi.
[…] Lasi vēl: Katras padomju ģimenes ēdienkartē bija ēdieni, kurus tagad nevēlamies atcerēties […]
Kā var publicēt rakstu tik barbariskā valodā! Kauns lasīt. Nemaz nerunājot par saturu, kas neatbilst realitātei.
Autoram ir laba fantāzija!!
[…] Lasi vēl: Katras padomju ģimenes ēdienkartē bija ēdieni, kurus tagad nevēlamies atcerēties […]
Mēs ar vecmammu taisījām mājas auksto gaļu,vārījām eļļā cepumus žagariņus,bieži ēdām piena zupu,bubertu ar ogu ķīseli.Vecvecāki daudz lietoja pelēkos zirņus,cūku pupas un pupiņas,arī raibās pupas.
PSRS laikos svētku standarts mājās bija zupa, otrais ēdiens un saldais kā arī visādi rasoli. Uz Jauno gadu un Jāņiem neiztrūka speķa pīrādziņi un biezpiena plātsmaize. Un sestdienās vai svētdienās- vai nu buberis vai skābeļu zupa, vai kāpostu zupa. Sātīgi ēdām. Un neviens nebija apalītis ģimenē.
Mājās mēs gatavojām garšīgus vienkāršus ēdienus. Noteikti bija mazāka daudzveidība, bet produktu kvalitāte bija laba. Bet varēja gadīties visādi- puse kartupeļu sapuvuši! Pietrūka garšvielu dažādība un ziemā zaļumu.
Bet bija periodi, kad veikalos nebija elementāri ikdienas produkti. Tagad daudzi aizmirsuši, cik pūļu un blatu prasīja uzklāt, piemēram, svētku galdu.
Bet sabiedriskā ēdināšana varēja būt nu ļoti šausmīga, bet varēja arī palaimēties, īpaši.laukos.